Piecu pirmelementu spēka augi
Mācība par pirmelementiem nāk no Austrumu medicīnas, kam
piemīt plašs holistisks skatījums uz cilvēku kā dabas un dzīvās pasaules daļu.
Neskatoties uz tālo izcelsmi, pirmelementu teorija ir ļoti skaidra un praktiski
pielietojama arī mums. Neiegrimstot dziļās šīs mācības niansēs, var teikt, ka
cilvēkā, lai tas būtu vesels gan fiziski, gan emocionāli, gan garīgi, visiem
elementiem jābūt līdzsvarā. Koks, uguns,
zeme, metāls un ūdens – tās šai gadījumā ir enerģijas, kas ir klātesošas kā
augos, tā cilvēkos. Ja cilvēkā šo elementu starpā rodas disbalanss, ar augu
palīdzību – esot ar tiem kopā, lietojot tos uzturā un tējās, var sevī
sabalansēt pirmelementu enerģijas.
Dārzs ir vieta, kur mēs atpūšamies, atveseļojamies un esam
fiziski aktīvi kopā ar dabu un augiem, tādēļ tie, kam ir savs dārzs tajā viegli
var izveidot augu grupas, kas aktivizē nepieciešamos pirmelementus. Pirmelementiem
ir izpausmes gan cilvēka ķermenī, tā veselībā, gan raksturā, domās un
garastāvokļos, jo mūsu fiziskie, emocionālie un domu ķermeņi vienmēr ir
saistīti. To izpausmēm ir raksturīgi:
KOKS. Šis elements
mums dod izaugsmes spēju un ļauj adekvāti reaģēt uz citu cilvēku negācijām.
Koks atbild par mērķtiecību, par spēju plānot un organizēt. Ja koka ir par
maz, cilvēks ir nekārtīgs, haotisks un
neapdomīgs. Ja tā ir pat daudz, rodas agresija, dusmas un sīkumaina ietiepība.
UGUNS. Aktivitātes un darbīguma elements. Dod mums labu
humora izjūtu, dzīvesprieku un izlēmību. Uguns atbild par kaislīgumu un
uzņēmību. Jā tās ir par maz, cilvēks ir pasīvs un neizlēmīgs, var būt nomāktā
garastāvoklī. Ja tās ir par daudz, rodas dažādas pārmērības, atkarības, mānijas
un hiperaktivitāte.
ZEME. Elements, kas veido mūsos mieru, pacietību, rāmu garu
un pieņemšanu. Zeme dara dāsnu un
paļāvīgu raksturu, dod iekšējo stabilitāti. Ja zemes ir par maz, rodas skopums,
nepamatotas pretenzijas pret dzīvi, vienaldzība un uzmanības trūkums. Ja tās ir
par daudz, cilvēks ir tāds kā piezemēts un par visu noraizējies.
METĀLS. Rada tiešu,
skaidru izpausmi, taisnīgumu un spēju redzēt patiesību, apzinātību un
pašpietiekamību, Metāla enerģijā cilvēks runā to, ko domā, ir godīgs pret sevi
un citiem, modrs un vērīgs. Ja metāla par maz, cilvēks kļūst slinks, tam nav
savas gribas. Ja metāla ir par daudz, cilvēks ir spītīgs, egoistisks un reizē
skumjš.
ŪDENS. Šis elements mums dod reizē drosmi, bezbailību un
spēju būt elastīgiem. Ja ūdens ir līdzsvarā, cilvēks ir harmoniski mainīgs,
spēj pielāgoties apstākļiem, nezaudējot savu kodolu. Ūdens atbild arī par
seksualitāti. Ja ūdens ir par maz, rodas, bailes, nespēja iejusties savā vietā,
aseksualitāte. Ja tā ir par daudz, cilvēks ir ļoti svārstīgs un nepastāvīgs.
Lai nodarbotos ar pirmelementu korekciju austrumu medicīnas
līmenī, protams, vajadzīgas dziļas zināšanas un jušana, bet, lai saregulētu
garastāvokli un savas rakstura īpašības, nekādas speciālas zināšanas nevajag,
vien vēlmi būt kopā ar attiecīgajiem kokiem, puķēm un tējasaugiem. Tējasaugus
droši var kombinēt zāļu tējās, jo, ja pamanāt sevī kādu pirmelementa
disbalansam atbilstošu īpašību,
visdrīzāk arī atbilstošie fiziskā ķermeņa orgāni nav gluži veseli. Augi,
kas aktivizē koka pirmelementa enerģiju:
KOKS. Šo pirmelementu vairo bārbeles, lazdas, jasmīni, kārkli,
zirgkastaņas un baltais vītols, kas ir viegli audzējami, pieticīgi un
ātraudzīgi kokaugi. No dārza puķēm te minamas ālantes, lavandas un rudzupuķes. No tējasaugiem
visizteiktākie koka elementa pārstāvji ir pelašķi, ceļmallapas, raspodiņi, zirdzenes,
panātres, strutenes, zeltslotiņas un dzeltenais amoliņš. No telpaugu vidus te
jāmin citronkociņš (arī citrons kā auglis pārtikā) un rozmarīns. Visparastākais
galviņkāposts ir spēcīgs koka elementa līdzsvarotājs, kā arī dažādas sēnes,
piemēram, šampinjoni un čigānietes. Pasaules populārākie graudaugi kvieši arī
ir koka elementa pārstāvji. Ļoti daudz koka enerģijas nes selerijas un
piparmētras un melisas. Pēc kopējās garšas koka augi ir skābeni, kaut arī
reizēm tajos var atrast dažādus garšu blakustoņus.
UGUNS. Šai grupai pieder augi ar rūgtu garšu – tie aktivizē
uguni. Labi uguns augi ir osis, pīlādzis, upene, aronija un ērkšķoga. No dārza
ziedaugiem – rozes, kliņģerītes un samtenītes. Kā tējasaugus var minēt
adonisus, mārdadžus, usnes, dadžus, uzpirkstītes, maijpuķītes, biškrēsliņus un
asinszāles. Kā pārtikas graudaugi te minami griķi un prosa jeb sāre, ko var
lietot arī kā tējasaugus. Arī tādi pārtikas dārzeņi kā cigoriņi (gan salātu,
gan tējas, kas sakņu), kāļi, rutki un redīsi vairo uguni mūsos. No uguns
elementu mazinošiem augiem var minēt vilkābeles, liepas, bērzus un akācijas,
arī majoānu, kapmirti, vīgriezi un baldriāni.
METĀLS. Šo pirmelementu aktivizē asas, pikantas garšas augi,
taču ne visus no tiem mēs lietojam uzturā. No kokiem jāmin ozols, goba un
vīksna, kā arī dārzos augošie rododendri, aprikozes un lauru ķirši. Kā
tējasaugus šai gadījumā lietojam salvijas, vijolītes, lielās nātres, sētložņas,
māllēpes, puplakšus, sētvijas, pienenes un raudenes. Arī visparastākās auzas ir
tipisks metāla augs, it īpaši, ja tās ievāc piengatavībā un lieto tējas
uzlējumā. No daŗzeņiem var minēt tomātus
un baklažānus, kā arī garšaugus baziliku un rukolu. Pārmērīgu metāla klātbūtni
mazina lakači, timiāns, priede, un lielākā dārza oga – ķirbis, kā arī tā
radinieki kabači un gurķi.
ZEME. Šai enerģijai atbilst viss, kas salds un maigs pēc
garšas. No kokaugiem tai atbilst bumbieres un saldie ķirši, plūmes, korintes, mandeles
un parastās egles. Zemes elementu aktivizē tādi tējasaugi kā ancītis un
deviņvīrspēks, galega, matuzāle, fenhelis un āboliņš. Ļoti daudzi pārtikas augi
ir zemes pārstāvji, visizteiktāk bietes, burkāni, kazenes, vīnogas, kā arī
dažādi pākšaugi, it īpaši cūku pupas, un kā graudaugi rudzi un kukurūza.
Protams, vistipiskākais zemes dārzenis ir kartupelis. Ja zemes ir par daudz,
virs tās pacelties palīdz kadiķi, valrieksti, tūjas, vai arī t;ējasaugi
vērmeles, sūrenes, kumelītes un mārsils.
ŪDENS. Sāļā garša ir tā, kas liecina par ūdens pirmelementa
klātbūtni augā. To nav tik viegli sajust, jo mēs esam pieraduši pie minerālās
sāls sāļuma, kas atšķiras no augu valsts sāls. Tomēr, ja uzmanīgi ieklausās
savās maņās, var atšķirt šo garšu un tās enerģiju. Ūdens elementu aktivizē
ābeles, plūškoki, smiltsērkšķi, alkšņi, ievas un krūkļi. No dārza ziedaugiem
jāmin primulas vai gaiļbiksīši un īrisi, kā arī dažādi vīteņaugi – mežvīteņi,
vīteņsausserži (arī krūmveida ogu sausserži), aktinīdijas un efejas. Kā
tējasaugi visizteiktākie ir kosas, meža zemenes, čabers jeb pupumētra un
āmulis. Ļoti labi ūdens elementa vairotāji ir ķimenes un mieži. Pārmērīgu ūdens
enerģiju regulē apses, dažādi ķērpji (it īpaši islandes ķērpis), plikstiņi,
avenes, virši un brūklenes.
Lielākā daļa savvaļas un dārza augu nes sevī dažādu
pirmelementu enerģiju kombinācijas, tie nav tik izteikti kāda elementa
pārstāvji, kā te minētie. Tādēļ katram pašam jāattīsta sava spēja just un saprast
augus, kas var būt noderīgi kādā dzīves brīdī.
Marija Sils,
daiļdārzniece un dabas dziedniece.