Koku vainagu veidošana -2
Publicēts žurnālā "Mazdārziņš" 2012.gadā. 
Pavasara dārza darbi turpinās ar aizvien lielāku sparu -
šoreiz došu nelielu ieskatu kauleņkoku (ķiršu, plūmju, aprikozu) un pundurkoku
(ābeļu, bumbieru, saldo ķiršu) vainagu veidošanā, kā arī agrajā augļu koku
miglošanā.
Kauleņkoku vainagu veidošana ir samērā vienkārša, jo tie, atšķirībā no sēkleņkokiem, vienlīdz labi ražo uz visos virzienos augošajiem zariem. Sākumā, kamēr kociņi jauni, tie dod spēcīgus, garus dzinumus ar nedaudziem sānzariem, vēlāk zari vairāk sazarojas, taču kļūst vājāki. Kauleņkoku mūžs (izņemot saldos ķiršus) ir īsāks kā sēkleņkokiem, to zari ātrāk jāatjauno, vecos izgriežot un ataudzējot jaunus no stumbra atvasēm un ūdenszariem.
Kauleņkoki ir arī salīgāki par sēkleņkokiem, tādēļ pirmais, kas
jānovērtē, sākot izgriezt liekos zarus – cik ir izsalušo un citādi bojā gājušo
zaru. Starp sānzariem jāatstāj brīva vieta 30-40 cm, lai visi zari būtu
vienmērīgi izgaismoti. Plūmēm, kas maz
zarojas, zaru galus saīsina, atstājot tos 50-60 cm garus. Ja zarošanos papildus
nevajag veicināt, izgriež uz stumbru, krusteniski vai citā nevēlamā virzienā
augošos zarus līdz pareizā virzienā augošam sānzaram, to nesaīsinot. Līdzīgi
rīkojas ar aprikožu zariem, kas parasti labi zarojas, tikai tie jāparetina un
jāizgriež liekās atvases. Ļoti augsti izaugušām plūmēm un aprikozēm var
saīsināt galotnes vadzaru līdz vēlamā augstumā augošam skeletzaram. Tās var arī
uzreiz ieveidot puskrūma formā, izgriežot vadzaru pirmajos augšanas gados un
tālāk audzējot 4-5 vienlīdzīgus skeletzarus. Skābajiem ķiršiem pēc izsalušo un
nepareizi augošo zaru izgriešanas atlikušos zarus neīsina, bet, ja tas
vajadzīgs vainaga retināšanai, izgriež zarus no to galotnes līdz vēlamajam
sānzaram, starp zariem atstājot 10-20 cm. Ja ķiršiem izgriež zara galotni, zars
mēdz nokalst. Saldajiem ķiršiem, ja tie nav potēti uz pundurpotcelma,
raksturīgs ļoti liels augums. Lai kaut kā varētu nolasīt ražu, kā arī, lai tie
veidotu vairāk ziedpumpuru un augļzariņu, saldo ķiršu vainagus spēcīgi saīsina
un izretina. Zaru virziens nav īpaši jāievēro, bet starp zariem jāatstāj vismaz
50 – 60 cm atstatums, lai augļi ienāktos vienmērīgi. Pārāk garus zarus var
saīsināt, jāizgriež arī tie zari, kas neveido ziedpumpurus, lai būtu labāka
raža.
Pundurformas pēdējā laikā iegūst aizvien lielāku
popularitāti, jo aizņem maz vietas un ražu ir vieglāk novākt. Tie agri sāk
ražot un dod augļus intensīvi katru gadu, bet diemžēl pundurkokiem ir īsāks
mūžs nekā lielajiem kokiem. Pundurkoku vainags aug ļoti blīvi, tādēļ tas regulāri jāretina, starp zariem atstājot
20-30 cm – tas paildzina koka mūžu un palīdz veidoties veselīgākiem augļiem.
Atkarībā no šķirnes, zari var augt dažādos virzienos, tādēļ vienlaicīgi ar
retināšanu jāizgriež uz stumbru, uz leju, vai vertikāli augošie zari. Parasti
pundurformas labi zarojas, zarus īsina vienīgi tad, ja tie ir pārāk gari un
varētu ražas laikā nolūst. Zarus īsināt vēlams līdz pareizajā virzienā augošam
sānzaram. Koka mūža paildzināšanai reizēm izgriež arī pārāk blīvi saaugušus
augļzariņus, atstājot starp tiem 10-15 cm. Pundurformas ir piemērotas arī
dažādu sarežģītas formas vainagu (plakanu, nokarenu vai vertikālu) veidošanai
atbilstoši izgriežot un atsienot zarus.
Agri pavasarī, pirms ziedpumpuru plaukšanas, kokus
un krūmus ir efektīgi miglot pret dažādām insektu un sēnīšu izraisītām
slimībām. Šādi var iznīcināt laputu un tīklērču kūniņas, pangērces,
tinējsmecerniekus, lapu blusiņas un citus insektue, kas pārziemo aiz pumpuru
zvīņām vai mizas. No sēn īšu slimībām, agri miglojot, var apkarot puves un
kraupjus, dažādas lapu plankumainības, ķiršu lapbiri, vējplūmes, daļēji arī
bumbieru rūsas. Katras slimības apkarošanai ir savas īpatnības, par ko vislabāk
pastāstīs augu aizsardzības speciālists. Kopēja īpašība agrajai miglošanai ir
tā, ka var lietot stiprākus preparātus, nekā plaukšanas laikā un vasaras vidū.
Parasti agri pavasarī lieto dzelzs un vara sulfātu, sēru, bordo šķīdumu,
tabakas novārījumu. Bioloģiskos miglošanas preparātus tik agri vēl nav efektīgi
lietot, jo tie labāk iedarbojas siltākā temperatūrā. Nākamā miglošanas reize
augļu kokiem ir lapu plaukšanas laikā – tad apkaro citas slimības, kas atmostas
vēlāk (rūsas, vēžus,ķiršu mēri, bakteriālo iedegu, zāģlapsenes, sprīžmetus,
u.c.), kā arī atkārto agro miglošanu, tikai vājākā koncentrācijā. Visjūtīgākās
pret miglošanas šķīdumiem ir plūmes, tādēļ tām jājauc vājākas koncentrācijas
šķīdumi un jāraugās, lai pumpuri ir vēl pietiekami aizvērušies. Miglojot
jāraugās, lai šķīdums nokļūtu uz visām koka daļām, vienlaicīgi sargājot no tā
seju un rokas. Lielus mizas bojājumus veciem augļukokiem var ārstēt
izgriežot bojāto mizas un koksnes daļu, nosmērējot bojāto vietu un tās apkārtni
ar vara vitriola šķīdumā samērcētu otu un aizziežot bojājumu ar ‘Lerānu’, brūču
ziedi vai potziedi. Tāpat rīkojas ar augļu koku vēža bojātiem zariem, kurus
nolemts vēl kādu laiku atstāt. Vēža bojāti koki regulāri jāmiglo ar vara
preparātiem, kā arī jāseko līdzi, lai zaros nerastos jauni bojājumi – tos labāk
uzreiz izgriezt un sadedzināt. Iztrupējušus dobumus veciem kokiem, ja tos grib
saglabāt, vēlams apstrādāt ar vara vitriolu un aizcementēt ar māla un cementa
maisījumu, lai tajos nekrātos lietusūdens un nevairotos kaitēkļi.