Pēc sistēmiskā darba

Atgādinājumi, kas būs noderīgi gan klientiem, gan aizvietotājiem, gan vērotājiem.

Viss, kas notiek sakārtojumu telpā, ir kā sakoncentrēts dzīves gabaliņš, kas ir izņemts, pārkārtots un ielikts atpakaļ – tagad tam ir jāļauj ieausties pārējā dzīves tīklojumā, t.i. integrēties. Tas var notikt dažādi, un dažādi var tikt uztverts.
Pārējie dzīves elementi var izrādīt pretestību, vai arī labi pieņemt izmaiņas – abi varianti ir normāli, abos ir ceļš uz pārmaiņām.

1.      Paliec ar sevi!

Vakarā un naktī pēc sistēmiskiem procesiem ir labi neiesaistīties aktīvā komunikācijā ar citiem cilvēkiem. Ļauj sakultajam enerģiju ezeram norimties, neļauj to vēl vairāk kustināt citos veidos. Nav obligāti palikt vienam, bet skaļas ballītes, konflikti, darba spriedze, liela fiziska piepūle nav vēlami. Arī kādas citas iedarbīgas psihoenerģētiskas prakses tieši pēc sistēmiskā darba nav vēlamas, jo var nojaukt rezultāta integrāciju vēlamā virzienā.

2.      Saudzē sevi!

1-2-3 dienas pēc sakārtojuma Tu esi pats sev vissvarīgākais cilvēks. Neviens cits par to neparūpēsies, kā tikai Tu pats. Dod sev visādas atlaides fiziskā, emocionālā, darba un attiecību jomās. Ļaujies savām iegribām – neuztraucies, tā kūka vai vīna glāze neradīs traucējumus veselībai, bet palīdzēs dzīvei ieplūst tai virzienā, kura tavai dvēselei visatbilstošākā. Atcel visus režīmus, kuriem jūti pretestību – pēc tam tos varēsi atjaunot, ja būs tāda vajadzība.

3.      Mājinieki to nepiedzīvoja.

Tie, kas nepiedalījās sistēmiskā procesā, visdrīzāk nespēs adekvāti uztvert to, ko centīsies atstāstīt. Tev var būt vēlme dalīties – tad dari to tādu cilvēku vidē, kas bija kopā ar tevi šai grupā vai vismaz pazīst sistēmisko darbu, tie tevi kaut cik sapratīs. Pārējiem, pat ja viņi jautā, ir vērts pastāstīt tikai vispārīgas frāzes, protams, ievērojot konfidencialitāti.
Tikko jūti vai redzi, ka klausītājs tevi neuztver, uztraucas vai pārprot – pārtrauc stāstu. Pirmkārt jau sevis dēļ, jo stāstot Tu atkal atver savu lauku un kāds, kas neko nesaprot, to var piebradāt pat negribot…. Otrkārt – šādi var izplatīt visādus mītus par sistēmisko darbu, kas nenāk par labu nevienam.
Ja jautātājs neatstājas – iedod viņam kāda sistēmiķa kontaktus vai pieeju kādai grupai, lai pats iet un iepazīst šo procesu.

4.      Integrācijai vajag laiku.

Šis vairāk attiecas uz klientiem, bet arī aizvietotāju procesi maina dzīvi, un arī tam vajadzīgs laiks. Nekad nevar zināt – cik ilgs laiks paies līdz vēlamā rezultāta ieraudzīšanai dzīvē, un kādā apmērā tas notiks. Jo dzīve ir plašs process, tajā ir daudz dažādu elementu, kas nepārtraukti ietekmē to, kas tika saveidots sistēmiskajā darbā.  Es mēdzu teikt, ka darba rezultāts ir manāms laikā no 2 stundām līdz 2 gadiem (tas, protams, ir ļoti nosacīti).

5.      Var būt lieli enerģijas uzplūdi.

Bieži vien sistēmiskajā grupā ir iekustinātas enerģijas un šķiet, ka nu varēs ‘kalnus gāzt’. To vislabāk izpaust kaut ko darot pašam savā nodabā, jo citiem uz šādu enerģijas vilni būs grūti uzsēsties. Jārēķinās arī, ka tas pāries – jau nākamā dienā var būt enerģijas kritums (kas arī ir normāli), un pamazām šīs šūpoles norimsies.

6.      Var rasties visādas jaunas, radikālas idejas.

Arī domu laukā pēc sakārtojuma mēdz būt dažādas vētras, kas tomēr nav visai objektīvas un ar laiku norimst. Tev var likties, ka tās idejas, kas iešaujas galvā, ir kā gadsimta atklājumi, ka tās tūlīt jārealizē, tomēr iesaku piebremzēt, it īpaši tad, ja tas saistīts ar citiem cilvēkiem un materiālām saistībām.
Tāpēc pēc sakārtojuma kādas 2-3 nedēļas – neprecieties, nešķirieties, neslēdziet līgumus, nepārdodiet īpašumus un netaisiet cita veida apvērsumus!
Tomēr šīs idejas var būt arī pamatotas, tāpēc ir vērts tās pierakstīt un, ja pēc 3 nedēļām joprojām kāda no tām ir aktuāla – tad gan to vajag realizēt.

7.      Var būt sabloķēto emociju atbrīvošanās.

Sabloķētās, apspiestās emocijas, kas pamanītas sakārtojumu laikā, mēdz uzvesties kā atlaistas atsperes vai kā pēc saimnieka noilgojušies sunīši. Tās lēkā, pārspīlēti izpaužas, traucē sev un apkārtējiem. To nevajadzētu atkal apspiest, jo tad nebūs jēga no padarītā. Tām būtu jāļauj izpausties, bet kaut kādā adekvātā veidā – izskrienot, izbļaustoties, izdejojot, visādi ļaujot tām būt un vērojot tās. Vērotāja pozīcija attiecībā pret sevi ļoti palīdz neievilkties emociju vētrās un sagaidīt, kad tās norims un sāks izpausties dabiskā, pieņemamā veidā. Pie šīm emocijām ir arī jāpierod, tāpat kā pie komplicētākiem iekšējiem stāvokļiem, kas iegūti sistēmiskā darbā.

8.      Var būt neparastas fizioloģiskas reakcijas.

Mainīta termoregulācija, vēlme kaut ko neparastu ēst vai dzert, vai neēst neko, vai temperatūras un asinsspiediena svārstības – tas ir normāli sākumā pēc sistēmiskiem procesiem, jo ķermenis reaģē uz visu, kas notiek psihē. Par to nav jāuztraucas, tam vienkārši jāveltī nedaudz uzmanības. Var atmosties hroniskas kaites - uz to gan vēlams reaģēt, bet bez trauksmes, jo vienkārši beidzot ir gatavība dziedināties. Var būt kaut kādas fiziski nemotivētas sāpes, tirpšanas, vilkšanas un jebkādas citas fiziskas sajūtas. Izturies pret savu ķermeni saudzīgi, ar mīlestību un rūpēm, un viss pamazām pāries vai arī pavērs ceļu dziedinājumam.

9.      Var mainīties maņu uztvere.

Garšas, smaržas, dzirdes un pat redzes uztvere var kļūt savādāka uz īsāku vai ilgāku laiku. Ja tas der – priecājies par izmaiņām un pieņem tās. Ja tas neder – pagaidi, pavēro, gan viss ieņems savu optimālo stāvokli. Nav teikts, ka tā maņu uztvere, kas bija iepriekš, bija pareizāka….. jo šis viss ir ļoti subjektīvi, maņas nav pareizas / nepareizas. Mēs patiesībā neviens nezinām, kā to, ko mēs apzīmējam ar vienotiem vārdiem, sajūt cita cilvēka maņu receptori un kā to atšifrē smadzenes. Vai “zaļš” visiem ir vienādi zaļš, un vai “rožu smarža” visiem smaržo vienādi – visdrīzāk tā nav.

10.   Var būt miega režīma izmaiņas.

Bezmiegs vai pārmērīga miegainība šai laikā ir normāli. Pēc sakārtojuma parasti notiek intensīvs iekšējs darbs, kas ārēji nekā neizpaužas, tāpēc smadzenes ķermenim dod uzdevumu – aizmigt. Ja vien ikdienas darbi to ļauj – dariet tā!
Bezmiega iemesls parasti ir aktivizētās emocijas un domas – ja tas uznāk, nemēģiniet sevi mākslīgi aizmidzināt, bet izmantojiet laiku kādas labas grāmatas lasīšanai vai paskatieties kādu jauku filmu.

11.   Var būr izmaiņas socializācijā.

Jums var gribēties satikt kādus sen neredzētu vai aizmirstus cilvēkus vai arī kādu laiku kādu konkrētu cilvēku vai vispār nevienu neredzēt. Tam, protams, arī vēlams ļauties, bet saprotiet, ka citi nav gaišreģi un var nesaprast šīs izmaiņas – dodiet viņiem īsu paskaidrojumu, ka kādu laiku (ne mūžīgi) jums jāpaliek ar sevi, vai ka uz brīdi ( ne ilgstoši) vēlaties viņus satikt.

12.   Var būt negaidīti notikumi dzīvē.

Ja vēlējies pārmaiņas, tās būs, bet ne tikai tajā vienā dzīves aspektā, kurā tās vēlējāties – pārmaiņas nāks visur. Dzīve ir kā puzle, kur nevar tikai 1 gabaliņam nomainīt vietu – ja mainās kas viens, komplektā ar to mainīsies arī dažādas citas lietas dzīvē. Cik tevī būs spēja elastīgi pieņemt dažādās izmaiņas, tik daudz izmainīsies tā lieta, ko kustināju sistēmiskajā darbā.

13.   Var iekrist “bedrē dziļajā”.

Reizēm, kad no kaut kā ir izdevies atbrīvoties iestājas tik liela tukšuma uz zaudējuma sajūta, ka liekas, ka vairs nekam nav jēgas un viss ir pavisam slikti. Patiesībā ir tikai zaudēts kaut kas, kas pildījis kruķa funkciju un no kā klients ir vēlējies (apzināti vai neapzināti) atbrīvoties. Tad ir svarīgi šo tukšumu neaizbāzt ar citu surogātu vai nepaņemt atpakaļ to, no kā tikko ir tikts vaļā.
Protams, tas neattiecas uz gadījumiem, kad ir notikusi iespējamā retraumatizācija, un kad tiešām kaut kas jādara. To var noskaidrot, piezvanot savam sakārtojuma vadītājam vai kādam citam uzticamam sistēmiķim un notestējot.

14.   Var nebūt nekādu redzamu pārmaiņu.

Nekas no tā visa, ko es te sarakstīju, var nenotikt, dzīve var turpināties parastā ritmā. Te ir vairāki varianti:
Iespējams - to, ka sakārtojums nav neko nozīmīgu sakustinājis, kaut kas nav nostrādājis.
Iespējams – viss ir sakārtojies labi un harmoniski, pasaule tam ir pretimnākoša un izmaiņas notiek bez vētrām, plūstoši un ērti.
Iespējams – viss ir sakārtojies, pārmaiņas notiek smalkā plānā, un materiālajā pasaulē tās izpaudīsies pēc kāda laika.

15.   Atceries pieradināt sevi pie jaunā stāvokļa.

Reizēm mēs sakārtojumos iegūstam, iepazīstam kādus sev līdz šim nepazīstamus iekšējus stāvokļus. Tajos ir jāiemācās dzīvot, pie tiem jāpierod, tam var nebūt gatavu recepšu un piemēru. Te ļoti noder sakārtojuma vadītāja dotie norādījumi klientam viņa darba beigās (noenkurošana, mazie rituāli, ikdienas darbības, uzmanības fokusa virzīšana, u.c.), vai, ja tādi nav – vienkārši censties sevī reproducēt jauno stāvokli, kamēr tas kļūst ierasts. Aizvietojot tāpat, ja ir iepazīti kādi jauni savi stāvokļi, ko ir vēlme ienest savā dzīvē – atceries tos, iejūties tajos, centies tos ienest un pamanīt ikdienā.

16.   Ja netiec galā – meklē palīdzību!

Ja tuvākajās nedēļās pēc sistēmiskās grupas apmeklējuma ir grūtības tikt galā ar savu iekšpasauli, nevajag palikt ar to vienatnē un censties pašam sev “zobus salabot”.
Zvani sakārtojuma vadītājam, pie kā biji – viņš vislabāk zinās, kā noregulēt tavas enerģētiskās šūpoles. Parasti tam vajag 10 – 15 minūtes, bet cilvēks pats, ja nemeklē palīdzību, var iesprūst šajos stāvokļos uz mēnešiem un pat gadiem.
Ja nu tiešām neder vadītāja palīdzība vai tā nav saņemta, tad zvani kādam citam sistēmiķim, kas šķiet uzticams, ej uz konsultāciju – tas ir to vērts. Citas jomas speciālisti vai vienkārši paziņas visdrīzāk palīdzēt nevarēs, jo viņiem nebūs pieeja sistēmiskajām laukam un nebūs pazīstami šie procesi.
Protams, šī palīdzība ir 1-reizējs process, ja tāda vajadzība rodas vēl un vēl, tas liecina par to, ka jāturpina sistēmiskais darbs grupās vai individuālos seansos.

17.   Zemapziņa mēdz dot zīmes.
Skaties pasaulē – tā tevi spoguļo, tā ar tevi runā un cenšas palīdzēt tavai dvēselei noiet šo dzīves ceļu. Viss dabā, cilvēkos un arī tehnoloģijās piespēlē tiem procesiem, kas notiek tevī. Šo ieradumu vērot un reflektēt par pamanīto ir vērts attīstīt, tad dzīve kļūst skaidrāka un ir mazāk jājautā ārējiem padomdevējiem.

18.   Dzīve mainīsies tik, cik ļausi.
Nekad nekas nenotiek 100% tā, kā prāts iedomājies, tāpēc pārmērīga pieķeršanās savai vēlmei vai konkrētam rezultātam mēdz būt traucējoša. Sistēmiskā darba ieviestās izmaiņas saskaras ar pārējām dzīves plūsmām un mijiedarbojas ar tām. Kaut kas paliek, kaut kas pakļaujas vecajiem ieradumiem un aiziet pa ierastām sliedēm…. Jo vairāk atkārtoti pievērsīsies sava sistēmiskā lauka kustināšanai, jo harmoniskāk tas kārtosies – atbilstoši tavas dvēseles ceļam šai pasaulē, nevis tava prāta vēlmēm vai sociuma izvēlētajām vajadzībām.

Jebkurā gadījumā – vislabākā palīdzība sev sava klienta darba integrācijas laikā ir piedalīšanās sistēmiskajās grupās kā aizvietotājam. Ne obligāti pie tā vadītāja, pie kā bijāt – var iet pie dažādiem vadītājiem, iepazīt dažādus lauka kustināšanas veidus.

Marija Sils,
sistēmisko prakšu vadītāja.