Iekšējā ģimene

Par to, kas mūsos jūt un lemj…

Kad mēs savā dzīvē kaut ko jūtam, domājam vai pieņemam kādu lēmumu, mums šķiet, ka to vienmēr dara kādsviens “Es”…. Fiziskā plānā tā ir, bet mūsu iekšpasaule patiesībā ir daudzu “Es” kopiena. Tajā darbojas dažādas subpersonas jeb personības iekšējās daļas, un mūsu lēmumi ir atkarīgi no tā, kā tās savā starpā vienojas vai arī no tā, kura daļa ņem virsroku. 

Ir tādas subpersonas, kas atrodamas visos un tādas, kas izveidojušās tikai kādam atsevišķam cilvēkam vai cilvēku grupai. Tās, kas ir visiem, saucam par “Iekšējo ģimeni”, un tā veido mūsu cilvēcisko struktūru.

Mūsos vienmēr dzīvo - iekšējā pieaugušā, bērna un vecāka daļa, kā arī iekšējais vīrietis un sieviete – turklāt tie piemīt visiem, neatkarīgi no fiziskā dzimuma un vecuma.

Ja šie 5 ir savā starpā pazīstami, vienoti un draudzīgi, cilvēks jūtas harmoniski un tas atspoguļojas arī viņa dzīvē, ārpasaulē, attiecībās ar citiem. Ja tie konfliktē, ja kāds no tiem dominē, cits jūtas apspiests, ja kāds uzņemas cita funkcijas - arī tas viss atspoguļojas ārpasaulē.

Pieaugušais. Šī daļa ir tā, kas ir racionāla, atbildīga, patstāvīga un apzināta, ja ir savā veselumā. Tā nav visai emocionāla, bet tai piemīt skaidrs skats uz notikumiem. Šī daļa ir tā, kas atbild par mūsu attiecībām ar patiesību, pieņemšanu un atteikšanos. Pieaugusī daļa kopš bērnības pakāpeniski pieaug, jo mazam bērnam tā ir neliela. Pārāk ātri izaugusi pieaugusī daļa ir kā slogs iekšējam bērnam un šķērslis iekšējam vecākam, tā traucē cilvēka kontaktam ar savu jūtu pasauli. Vāji attīstīta pieaugusī daļa cilvēku dara infantilu un neuzņēmīgu, kā arī neļauj attīstīties iekšējam vīrietim un sievietei.

Bērns. Iekšējā bērna daļa laikam jau ir visvairāk apspēlētā psiholoģijskajās un dziednieciskajās trapijās. Tā mums dod prieku, spontanitāti, radošumu, par spēju mainīties un paļauties uz augstākiem spēkiem. Jo tas, kas bērnam ir mamma un tētis, tas pieaugušam cilvēkiem ir lielie, dvēseles līmeņa augstākie spēki. Tos mēs varam ieraudzīt tad, kad mūsu bērna daļa ir mierā, kad tai vairs nav jāskatās uz mammu un tēti, nav jāmeklē tie visos cilvēkos, kas ieņem augstāku statusu vai kaut kā atbilst vecāku tēlam… Iekšējais bērns mūsos dzīvo visu mūžu, betvisbiežāk tas ir bērnībā satraumēts vai nav paspējis veselīgi piezīvot savu dominējošo laiku – bērnību. Iekšējais bērns parasti ir stipri saistīts ar iekšējo vecāku, kas mums noder iekšējā bērna dziedināšanas procesos, kad reālie vecāki ir destruktīvi, atsvešināti, iesprūduši savos procesos vai arī vairs nav šai pasaulē.

Vīrietis. Daļa, kas iemieso vīrišķos jeb Jan tipa cilvēciskās pasaules aspektus. Tie piemīt gan vŗiešiem, gan sievietēm. Šīs daļas vidošanā ir nzīme gan šīs dzīves tēvam un citiem bērnībā nozīmīgiem vīriešiem, gan dvēseles pieredzei, esot vīrišķajos iemiesojumos, jeb Animus arhetipam. Vīriešiem viņu iekšējais vīrietis rada pamatu viņu vīrišķībai, kas dažādās kultūrās mēdz būt atšķirīga. Sievietēm tas vislabāk redzams tajos vīriešos, kas ienāk viņas dzīvē jebkādās attiecībās. Tādēļ, ja liekas, ka apkārt ir nejēdzīgi vīrieši, ir vērts paskatīties – kā jūtas iekšējais vīrietis.

Sieviete. Daļa, kas iemieso sievišķos jeb Inj tipa cilvēciskās pasaules aspektus. Arī tie piemīt gan sievietēm, gan vŗiešiem. Šīs daļas vidošanā ir nzīme gan šīs dzīves mammai un citām bērnībā nozīmīgām sievietēm, gan dvēseles pieredzei, esot sievišķajos iemiesojumos, jeb Anima arhetipam. Sievietēm viņu iekšējā sieviete rada pamatu viņu sievišķībai, un arī tā dažādās kultūrās un pieredzēs mēdz būt atšķirīga. Vīriešiem tā vislabāk redzama tajās sievietēs, kas ienāk viņa dzīvē visu veidu attiecībās. Tādēļ, ja liekas, ka apkārt ir tizlas sievietes, ir vērts paskatīties – kā jūtas paša iekšējā sieviete.

Vecāks. Šī ir daļa kas izveidojas vislēnāk, kad pārējas jau apzinātas un sajustas. Iekšējais vecāks savā veselīgajā formā ir rūpīgs un atbalstošs, bet, ja cilvēka dzīvē ir bijis daudz nedrošības un stresa, ja ir trūcis paļāvības, tad iekšējais vecāks kļūst tiesājošs un kontrolējošs. Vecāka daļa ir tā, kas atbild par pieeju dzimtas resursiem un samezglojumiem, kas uztur tradīcijas un stabilitāti. Vecāks rada mūsos iekšējās drošības sajūtu, vai arī atver ceļu bailēm, vadoties pēc senču iepriekšējām pieredzēm. Iešējais vecāks var kļūt par atbalstu iekšējam bērnam, ja bērnībā ir pietrūcis ārējo vecāku atbalsta. Tas ļauj dziedināt sevi un savas traumas, kas radušās jebkurā dzīves laikā, jo vecākam ir laba pieeja dvēseles dziedinošajai spējai.

Un vēl mūsos visos ir Ego daļa, kas saistīta ar mūsu Garu un būtību, kas vislabāk zin, kas tieši mums kā cilvēkiem sāi dzīvē vajadzīgs. Veselīgs Ego ir kā iekšējās ģimenes un citu iekšējo daļu ciltstēvs, kas tās vada cilvēkam vislabāk piemērotā virzienā. Arī tas bieži vien ir nevietā un nevesels, un tad cilvēks kļūst vai nu par egoistu vai upuri …..

Ja mēs vēlamies, lai ārpasaule ir mums draudzīga, mums jāiedod vieta visām savām Iekšējās ģimenes būtnēm, iepazīstot un pieņemot tās.

Tam ļoti labi der sistēmiskā pieeja Lauka praksēs. Tad var ieraudzīt, kā paša iekšējās ģimenes daļas izpaužas caur dažādiem to “nesējiem”, jeb aizvietotājiem, un var sajust dažādus šo daļu izpausmju veidos, aizvietojot tos citu dalībnieku laukos. Tad var ieskatīties acīs savām 5 galvenajām daļām, sajust – kāda stāvoklī patiesībā ir Ego, un iedot tām to vietu, kas tām patiesībā pienākas.

Marija Sils,
sistēmiskā šamane

p.s. Tuvākā iespēja  sistēmiski iepazīt savu iekšējo ģimeni - jau nākamās trešdienas, 29.okt. vakarā Tukumā, nelielā sistēmiskā grupā, manā vadībā.
Vairāk par to lasiet te.