Acīmredzamas lietas

15.03.2020. 

Šobrīd es daļu satura rakstītu savādāk, jo strauji rodas jauna informācija un situācija mainās, bet, kā tā brīža apraksts - lai teksts paliek te nemainīgs. Tuvākajā laikā būs dziļāks pētījums par to, kas stāv AIZ vīrusa, un kas īsti ir šī vispasaules afēra,.

Šis teksts bija guvis neparedzētu popularitāti, acīmredzot - daudziem tas ir svarīgs. Tomēr visiem, ko tas aizskāris un izraisījis agresijas uzplūdus, atgādinu - tas nav ne pētījums, ne ekspertīze, tas ir mans personīgais viedoklis, kas man ir skaidrs un patiess, un ko es esmu publicējusi vienīgi savā personīgajā Facebook lapā (tur to izdzēsa ReBaltika cenzori) un šeit. Es atbildu par to, ko es rakstu, jūs - par savām reakcijām.

__________________________________________________________________________

Pieļauju, ka mani te tūlīt mēģinās “nomētāt…”, bet ļoti prasās uzrakstīt – ja nu kāds tomēr grib drusku atvērt acis…

1. To, ka vīrusa afēra ir mākslīgi radīta, nevar nepamanīt – tik organizēts, zīmīgā datumā (31.dec.) izsludināts sākums un tik precīzi, līdzīgos datumos vairākās valstīs, paredzētas tā beigas! Iespējams, ka šo beigu laiku nolems labot, ja pārāk daudzi sāks saprast – ar ko lieta patiesībā grozās.
2. Vīruss ir, protams. Tāds ne visai kaitīgs toties dikti lipīgs – ideāls bioloģiski ekonomiskais ierocis! Lielākā daļa cilvēku ik gadu slimo ar kādām saaukstēšanās slimībām, parasti ziemā – ja šī būtu tikai slimība, tad vienā mierā kāds bariņš izslimotu arī šo, un miers. Karantīnas pasākumi skolā tiek ieviesti gandrīz ik gadu, reizēm arī iestādēs. Ja runa ietu par vīrusu, kas ir lipīgāks kā parasti – ieviestu vairāk šādu pasākumu un miers.
3. Ja būtu mērķis kontrolēt tos, kas iebrauc valstī no ārzemēm, tad to arī darītu – nav mums tā medicīna nemaz tik vārga, lai nevarētu tūlīt pēc iebraukšanas uztaisīt testu – slims vai nē ir tas iebraucējs. Mums ir 1 starptautiska lidosta, pāris ostas, 1 centrālā stacija un daži robežpunkti – noteikti nav problēmu atrast tikpat pārvietojamās laboratorijas un mediķus. Visi saslimušie ir iebraukuši Latvijā no valstīm, kur jau ir vīruss – vīrusa izķeršana uz robežas būtu elementāra, ja būtu mērķis to apturēt.
4. Skatoties pieņemtos lēmumus (publiskajā interneta vidē, oficiāljās vai ziņu lapās), redzamas dīvainas sakarības :
• Vīruss pamostas 23.00 un ierodas publiski izsludināto pasākumu vietās… uz neorganizētajiem pasākumiem (nez kā tie veidojas?) tas dodas mazāk…..
• Vīrusa dēļ tiek aizliegti visi pasākumi ārpus telpām, bet ne telpās (īstenībā tieši telpās slimības vairāk izplatās). Pastigāties varot, bet ne lielā barā – lai neatgādina demonstrāciju vai ko citu – tās vairāk izskatās pēc bailēm no organizētiem masu protestiem (tātad zina, ka tie var būt gaidāmi)….
• Tiek slēgta ES ārējā robeža, bet ne iekšējās, kaut arī tieši pār iekšējām robežām vīruss izplešas pa Eiropu…. Latvijā ES ārējā robeža ir Krievija, kur uz visiem miljoniem iedzīvotāju ir tikai 45 saslimušie un kur Ķīnas robeža jau labu laiku kā slēgta….
• Lēmumus par skolu slēgšanu un bērnudārzu turēšanu vaļā vispār nav ko komentēt – pārāk acīmredzams absurds….
• Tiek apturēts eksports uz Ķīnu, bet ne imports no Ķīnas – acīmredzami, kura ekonomikas joma no tā vairāk cietīs…
• Nopietni ziņu portāli iesaka dezinficēt telefonus…. ko mūsdienās pamatā lieto tikai 1 persona un tur kabatā vai somā. Var likties, ka vīruss izplatās arī caur telefonu… (kā apziņas vīruss tas tur tiešām atrodams!)
• Tiek slēgti nepārtikas preču veikali un bibliotēkas, kur apgrozās neliels skaits cilvēku, bet paliek vaļā pārtikas lielveikali – izskatās, it kā vīrusam vairāk pakļauti lasīt griboši un dabīgi cilvēki….
5. Pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku ir sākuši apzināties profilaktisko pošu kaitīgumu un no tām atsakās. Šāda epidēmija ir brīnišķīgs veids, kā no jauna sazombēt prātus un atkal pakļaut visus obligātajām potēm – tauta būs iebaidīta un neprotestēs, lielākā daļa paši skries potēties. Domāju, ka farmakologi tagad vispār jau gavilē!
6. Cilvēki visur pasaulē pēdējos gados kļūst aizvien brīvdomīgāki un nevadāmāki – daži pat atļaujas domāt un kritiski vērtēt valdību lēmumus…. Ievieš alternatīvus, nekontrolējamus maksāšanas veidus…. Tas ir bīstami – vara šļūk no rokām ārā. Tā kā veselību grib visi, šāds vīrusa bums ir ideāls veids, kā gluži vienkārši radināt tautu pie paklausības. Ja pieradīs pakļauties šiem puslīdz pamatotajiem lēmumiem un ierobežojumiem, pakļausies arī visiem citiem. Ja ne – vienmēr var atkal kādu bacili palaist – arī niknāku par šo koronu. Pieļauju, ka šis vispār ir kādu globālu jauna kara pasākumu izmēģinājuma gājiens.
7. Par to, kas pēc šī visa notiks ar ekonomiku vispār neribas domāt! Taču runas par tuvojošos ekonomisko krīzi vēl var atcerēties. Tā kā nav dūmu bez uguns un, ņemot vērā, cik daudz ekonomikā ir nejēdzību, uzpūstu vajadzību un lieku tēriņu – protams, ka krīze būs. Tikai tagad tajā vainos vīrusu, nevis valdības un ekonomistus. Priecāties par pēkšņajām brīvdienām šai laikā var tikai tie, kam ir garantētas neatņemamas algas vai slimības lapas - un tā nav tā domājošākā cilvēku daļa. Šie prieki beigsies tajā dienā, kad tās algas vairs nebūs no kā maksāt, un, redzot, cik daudz kas tiek likts “uz bremzēm”, tāda diena pienāks gandrīz visiem….
8. Ir tik daudz lietu, ko var un varēs norakstīt uz vīrusa rēķina! Tik daudz varas instrumentu tiek atbrīvoti! Re, Spānijā iedzīvotāju nemierus jau ar armiju aptur – un tam it kā ir redzams iemesls, tauta nepakļaujas karantīnai! – tikai netiek rakstīts par šīs karantīnas patiesajiem iemesliem….
9. Es te nemaz nepieminu sarežģītākas un smalkākas lietas – kā notiek apziņas inficēšana, kā slimības nonāk pie cilvēka no smalkajiem plāniem līdz fiziskajam ķermenim, kā tiek iedarbināta vēsturiskā atmiņa (šajā gadījumā – par pēdējiem 20.gs. pasaules kariem), un kā notiek energoinformatīvu sistēmu veidošanās un uzlaušana. Katrā ziņā sākums iespējamai saslimšanai ir nevis vīruss kā bioloģiska vienība, bet bojājums informatīvajā laukā. Par to uzrakstīšu atsevišķi tiem, kam tas interesē.
10. Ja man būtu iespēja izvēlēties, es noteikti izvēlētos kādu nedēļu paklepot (man ir gana laba imunitāte, lai nebūtu lielāku simptomu), nevis piedzīvot tās ekonomiskās sekas, kas tagad sāksies! Jebkurš domājošs cilvēks to izvēlētos, tāpēc šāda izvēle netiek dota.
(ceru, ka pēc šī raksta pie manis neieradīsies kādu dienestu pārstāvji ar pavēli aizvērties)

Neko daudz mēs šajā situācijā iesākt nevaram, jo vīruss ir palaists un vara ir tiem, kam tā ir, bet mēs varam stiprināt sevi - savu ķermeni, lai tam nepieliptu ne šis, ne cits vīruss, un savu spēka, jeb enerģijas lauku, kopjot savas jūtas un jūtot savas emocijas. Un mēs katrs varam sākt ar šīs situācijas vēsu apzināšanos, ar būtiskā ieraudzīšanu, un vismaz saprast, ka aiz šīs visas afēras slēpjas pavisam kas cits. Tad mēs būsim mazāk manipulējami un vismaz mūsu gars paliks brīvs.

/Marija Sils/